Site inspirationnel
Sofija Brise | Creative minds
Sofija Brise ir kaislīga ceļotāja, mākslas cienītāja, kuras zinātkārais prāts ir pirmais, kas piesaista uzmanību. Viņa acis vienmēr meklē iedvesmu. Aizraujoties ar grāmatām un, pateicoties sadarbībai ar pazīstamo mākslas grāmatu izdevēju Ksavjeru Barālu, viņa iekļuva izdevējdarbības pasaulē.
Sofija Brise ir kaislīga ceļotāja, mākslas cienītāja, kuras zinātkārais prāts ir pirmais, kas piesaista uzmanību. Viņa acis vienmēr meklē iedvesmu. Aizraujoties ar grāmatām un, pateicoties sadarbībai ar pazīstamo mākslas grāmatu izdevēju Ksavjeru Barālu, viņa iekļuva izdevējdarbības pasaulē.
Vēl būdama studente Sofija izvēlējās ķerties pie pašiem pamatiem. Iegūstot svētību no Masina, franču grafiskā dizainera, kurš 1963. gadā radīja nozīmīgu izteiksmīgās tipogrāfijas darbu, viņa uzsāk darbu pie “La Cantatrice Chauve”.
Septiņus gadus viņa strādāja par Radošo direktori augstās gastronomijas jomā, palīdzot Alēnam Dukasam izstrādāt ne mazāk izglītojošo «Naturalité», kā arī iesaistījās pilsētu ilustrāciju izstrādē, izveidojot Havas apsveikuma kartīti un virkni citus sietspiedes darbus veltītus pasaules lielākajām pilsētām.
Jums ir ļoti daudzveidīga karjera, lai neteiktu vairāk. Kā šīs dažādās jūsu dzīves daļas sader kopā?
Bija laiks, kad es lietas uztvēru nepareizi, tas ir, es sadalīju lietas. Es mēdzu teikt, ka man ir trīs darbi, ka esmu skolotājs, AD (Radošais direktors) un, ka esmu ilustrators. Bet galu galā tie visi veido vienu veselumu. Viens papildina otru.
Franču illustrācija drukāta uzKeaykolour Matcha Tea
"Galu galā, viss kļūst par grafisku un vizuālu ēdienu."
Jūs jau gadiem ilgi esat pasniedzēja ECV Paris — Creative Schools & Community, ko jums sniedz saskarsme ar studentiem?
Es mīlu viņu enerģiju. Var redzēt, ka viņu acis mirdz, viņi ir ļoti zinātkāri un viņiem ir daudz jautājumu. Domāju, ka viens no šīs profesijas riskiem ir domāt, ka lietas ir apgūtas un atrodas slēgtā sistēmā. Visbeidzot, mācīšana liek mums uzdot jautājumus sev pašiem. Šeit ir arī jautājums par pasniegšanu, nododot viņiem savu zinātkāri un vēlmi meklēt atbildes. Es palūdzu viņiem uztaisīt piezīmju grāmatiņas, aiziet uz grāmatu veikaliem. Instagram un Pinterest mēs piedzīvojam skaistus atklājumus, tas paver daudzas lietas, bet es domāju, ka, ja esam tikai tur, mēs nepārprotami ierobežojam sevi.
Kāds ir jūsu padoms studentiem būt radošiem laikā, kad visi tādi vēlas būt?
Tā ir taisnība, ka ir arvien vairāk grāmatu par radošumu. Manuprāt, grafiskā dizainera gadījumā jums nevajadzētu 100% ieslēgties grafiskajā kūniņā. Es saviem studentiem bieži saku, ka, skatoties tikai uz grafisko dizainu, jūsu radošums būs izsmelts un formatēts. No otras puses, ja jūs apmeklējat muzejus, ja jūs lasāt, ja jums ir interese par visu un vēl svarīgāk, ja jūs atklājat citas jomas, tas papildinās jūsu projektus. Darbojas arī māksla visplašākajā nozīmē, tāds mākslinieks kā Basquiat, kurš sajauc grafiku, tipogrāfiju, līnijas un rakstus, ir iedvesmas avots. Es domāju, ka arī ceļošana ļoti palīdz.
Nike žurnāla redakcionālais dizains
Sophie Brice fotoattēli no Taizemes un Šrilankas
Kur jūs meklējat iedvesmu?
Galvenokārt vidē, pilsētā: izkārtnes, durvju krāsas, arhitektūra, materiāli, tipogrāfija. Sestdien biju Šartrā un iemīlējos vecmodīgā gaļas veikala ieejā. Man patīk vecas grāmatas. Patīk atrast atsauces vecās grāmatās, muzejos, man tiešām nekad nav gana. Muzeja apmeklējums man ir iedvesmas avots vairākas nedēļas, patiesībā tas ir neticami, ko tas var padarīt ar smadzenēm.
Jūs esat strādājusi ar vairākām personībām, kuras no tām jūs iedvesmo vēl šodien?
Grafiskajā dizainā ir Antoine Ricardou, Be-Pôles studijas līdzdibinātājs. Es sāku mācīt kopā ar viņu, un viņš ir ļoti zinātkārs cilvēks, kuram patīk ceļot. Es patiešām apbrīnoju viņa pētniecības procesu, viņš ir kolekcionārs, īsts. Es uzskatu, ka tas, ko viņš dara savu klientu labā, bieži vien ir precīzs un pazemīgs, autentisks darbs, kas mūsdienās kļūst arvien retāk. Alēns Dukass ir iespaidīgs sava apjomīgo darbu un augsto standartu dēļ. Viņš vienmēr ir atradis laiku, lai apskatītu vismazāko darbu, sākot no ļoti svarīgas grāmatas līdz neliela pasākuma ēdienkartei. Viņš vienmēr precīzi izteiksies par papīra izvēli. Viņam piemīt jūtīgums un pārliecība, ka visam ir jābūt ar jēgu.
"Naturalité" by Alain Ducasse | drukāts uz Conqueror Wove Izdevniecība Imprimerie du Marais (FR)Lai strādātu gastronomijas un augstās virtuves pasaulē, ir nepieciešama interese par juteklību, kā tas jūs ir ietekmējis?
Es domāju, ka man jau bija īpaša attieksme pret to un vēlme strādāt greznajā gastronomijas vidē. Man bija iespēja darīt to, ko vēlējos, un šo jutīgumu ļoti pastiprināja mana pieredze ar Alēnu Dukasu un viņa tieksme pēc izcilības un vēlme piedāvāt retas, nekad neredzētas lietas. Taču darbs ar tādām izdevniecībām kā Imprimerie du Marais bija neticama laime, jūs vēlaties palikt un vērot darbu uz šīm neticamajām iekārtām, pievēršot uzmanību ik detaļai.
Vai attiecības ar papīru jums ir kaut kas svarīgs un vērtīgs?
Jā, man patīk tikko nodrukātas grāmatas smarža, kad to atveru. Es bieži strādāju ar radošu piezīmju grāmatiņu sērijām – papīra izvēle man ir ļoti svarīga, jo piezīmju grāmatā iekļauts tiek daudz – papīrs, vizītkartes, zīmējumi. Viss, kas var mani iedvesmot. Un es atgriežos pie šīs piezīmju grāmatiņas, kad strādāju pie jauna projekta. Savus sietspiedes darbus izdrukāju uz Rives Dot, kuram ir ļoti interesants punktveida virsmas efekts, tas man nedaudz atgādina mākslas papīru, bet bez kiča.
Sietspiede uz dažādu toņu Keaykolor dizaina papīriem
Atelier Silium (FR)
Kā aizrautība ar papīru ietekmēja jūsu darbu pie plakātiem, kurus veidojāt sadarbībā ar Antalis?
Es izmantoju dažādu krāsu Keaykolour papīrus. Tas ir mazliet kā sarunas ar papīru. Bordo krāsa rada priekšstatu par eleganci, taču tai nevajadzētu būt pārāk daudz. Zeltam vajadzēja spīdēt, bet ne pārāk koši, tas viss ir gudrs sajaukums. Pasteļi ar nedaudz neapstrādātu melno toni nodrošināja interesantu kontrastu.
HRCLS Ziemassvētku kartītes by Sophie Brice | drukātas uz Curious Matter Andina Grey
Vai zīmēšanai, ceļojumiem un gastronomijai ir kaut kas kopīgs?
Man bija neliela atklāsme, kad pirms dažām nedēļām atgriezos La Grenouillère (Aleksandra Gotjē restorāns ar divām Michelin zvaigznēm Francijas ziemeļos). Es sev teicu: man šķiet, ka man patīk gastronomija, jo tas ir neliels ceļojums. Tas ir brīdis, kad ļaujies un atklāj skaistas lietas, jaunas garšas. Tas ir atelpas brīdis. Mēs šodien esam tik aizņemti, ka arī šādi starpbrīži ir vērtīgi un vajadzīgi. Zīmēšana ir vēl viens intervāls. Tā kā vienmēr ar mani ir dators, zīmēšana ļauj man atgriezties savos ceļojumos.
Uzziniet vairāk apmeklājot http://www.sophiebrice.com
