Pārtikas atkritumi: ES mērķi un praktiski risinājumi ikdienai

Viens no efektīviem veidiem, kā samazināt pārtikas izšķērdēšanu, ir ēdienu porcionēšana. Piedāvājot gan mazākas, gan lielākas porcijas, viesiem tiek dota iespēja izvēlēties tieši tik daudz, cik viņi spēj apēst. Piemēram, tunča salāti var tikt pasniegti stikla burciņās, tempuras garneles – koka trauciņos, bet šokolādes muss – plastmasas trauciņos.

Ja ēdiens tiek pasniegts uz lieliem šķīvjiem vai paplātēm, iespējams to izlikt vairākās daļās un pakāpeniski papildināt. Tas palīdz nodrošināt, ka izliktais ēdiens tiešām tiek apēsts, nevis nonāk atkritumos.

Iekļaujot pārtikas atlikumus ēdienkartes plānošanā, iespējams būtiski samazināt pārtikas izšķērdēšanu. Pārgatavojušos augļus var pārstrādāt gardos smūtijos, novītušus dārzeņus – zupās, bet gaļas atlikumus izmantot kā pildījumu sviestmaizēm. Līdzīgi rīkojas arī maiznīcas, izmantot iepriekšējās dienas konditorejas izstrādājumus, lai pagatavotu drumstalu desertu.

Ja rodas neizmantoti pārtikas produkti, šo pārpalikumu iespējams novirzīt labdarībai. Latvijā nozīmīgs partneris pārtikas izšķērdēšanas mazināšanā ir Paēdušai Latvijai — organizācija, kas regulāri saņem pārtikas ziedojumus no ražotājiem, vairumtirgotājiem un mazumtirdzniecības uzņēmumiem.

Šeit nonāk produkti, kas ir pilnībā derīgi lietošanai, taču dažādu iemeslu dēļ vairs nevar tikt pārdoti — piemēram, tuvojas derīguma termiņš, mainīts iepakojums vai prece nav ideālā vizuālā stāvoklī. Saņemtā pārtika pēc tam tiek nodota sociālajiem centriem un labdarības organizācijām, kas gatavo maltītes cilvēkiem sarežģītās dzīves situācijās.

Tādējādi pāri palikušie produkti ne tikai nenonāk atkritumos, bet arī sniedz reālu palīdzību tiem, kam tā visvairāk nepieciešama — un vienlaikus samazina kopējo pārtikas izšķērdēšanu Latvijā.

Ikvienam ir labi pazīstamas pie produkta derīguma termiņa norādītās frāzes “ieteicams līdz” un “izlietot līdz”. Taču daudzi neaizdomājas par to, ka tieši izpratne par šo formulējumu atšķirībām var būt būtisks pārtikas atkritumu mazināšanas avots.

Ir svarīgi sniegt patērētājiem skaidru informāciju, kas palīdz atšķirt, kuri pārtikas produkti pēc termiņa beigām vēl ir lietojami un kuri vairs nav. Ar produkta iepakojuma palīdzību iespējams norādīt, ka pārtika ir lietojama tik ilgi, kamēr tā izskatās labi, patīkami smaržo un saglabā labu garšu.

Uz daudzām iepakojuma vienībām jau ir atrodami uzlīmes vai etiķetes ar norādi: “Pirms izmešanas: apskatīt – apostīt – pagaršot.” Šādas norādes mudina patērētājus, pat pēc derīguma termiņa beigām, vispirms novērtēt produkta faktisko stāvokli, balstoties uz pašu maņām. Šāda informācijas sniegšana atbilst arī ES ieteiktajām informēšanas kampaņām.

Ja restorāna apmeklētāji neapēd visu maltīti, piedāvājiet viņiem trauku līdzņemšanai vai papīra maisiņu, lai ēdiena pārpalikumus varētu ērti paņemt līdzi. Tas ievērojami palielina iespēju, ka ēdiens netiks izmests, bet gan izlietots vēlāk – mājās to var droši uzsildīt, papildināt ar vienkāršu piedevu vai pārvērst pavisam jaunā ēdienā. Tie ir mazi, taču nozīmīgi soļi pārtikas izšķērdēšanas mazināšanā, ko jūs savā virtuvē veicat ik dienu, lai gan viesi to ne vienmēr pamana.