Kas ir klientu gatavība un kā vides apsvērumi ietekmē pirkšanas paradumus? Antalis un IFOP aptauja par biznesa klientu iesaistīšanos ētiski orientētā uzņēmējdarbības praksē un to, cik lielā mērā vides problēmas ietekmē viņu iepirkšanās izvēles
Kas ir klientu gatavība un kā vides apsvērumi ietekmē pirkšanas paradumus? Antalis un IFOP aptauja par biznesa klientu iesaistīšanos ētiski orientētā uzņēmējdarbības praksē un to, cik lielā mērā vides problēmas ietekmē viņu iepirkšanās izvēles
Miljardiem cilvēku un uzņēmumu kopējie pirkšanas lēmumi globālā pasaules ekonomikā noteiks, vai mūsu vides problēmas uzlabosies vai turpinās pasliktināties. No izejvielu iegūšanas līdz produktu ražošanai, iepakošanai un izplatīšanai, līdz atkritumu apsaimniekošanai, vides risinājumi sākas ar patērētāju apņemšanos.
Nesen veiktā biznesa klientu aptauja Eiropā (Francijā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Vācijā, Polijā un Nīderlandē), ko Antalis sadarbībā ar IFOP veica 2021. gadā, sniedza dažus iepriecinošus rezultātus. Aptaujā tika aptaujāti 302 biznesa iepakojuma patērētāji Francijā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā un 300 Vācijā, Polijā un Nīderlandē par viņu iesaistīšanos ētiski orientētā uzņēmējdarbības praksē un to, cik lielā mērā vides problēmas ietekmē viņu iepirkšanās izvēles.
Uzņēmumu darbības virzieni ietvēra mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību, pārtikas un dzērienu ražošanu, iekārtas un elektroniku, e-biznesu un loģistiku.
No 602 aptaujātajiem respondentiem 62% uzņēmumu bija korporatīvās sociālās atbildības (KSA) politika vai arī tā bija izstrādes procesā. Tā kā KSA politika ir izplatītāka lielāko uzņēmumu vidū, procentuālā daļa augstāka bija Nīderlandē (59%).
Pašlaik 48% aptaujāto uzņēmumu tiešsaistē sniedz vides informāciju par saviem produktiem un pakalpojumiem. Runājot par saviem panākumiem vides problēmu risināšanā, 51% uzņēmumu uzskatīja sevi par vidējiem, bet 39% uzskatīja, ka ir progresējuši – Vācijā (58%) un Polijā (52%) progress bija izteiktāks. Tikai 10% aptaujāto uzskatīja, ka ir novēloti vides problēmu risināšanā.
Starp valstīm nebija lielas atšķirības attiecībā uz Covid-19 pandēmijas ietekmi uz to vides plāniem. Lai gan 19% teica, ka tas ir palēninājis viņu centienus risināt vides problēmas, 71% teica, ka tas nav ietekmējis viņu plānus. Tikai 10% uzņēmumu teica, ka ir paātrinājuši savus vides plānus kopš pandēmijas sākuma.
Starp kritērijiem, kas ietekmē klientu lēmumus par iepakojuma iegādi, produkta cena joprojām ir vissvarīgākais faktors. Vairāk nekā puse uzņēmumu (51%) norādīja, ka cenu konkurētspēja ir vissvarīgākais kritērijs lēmumu pieņemšanā, un kopumā 87% to minēja kā svarīgu. Tomēr ievērojams aptaujas atklājums bija tāds, ka iepakojuma produkta videi draudzīgums pircējiem ir tikpat svarīgs kā produkta funkcionalitāte. Abi kritēriji ierindojās otrajā vietā (43%) starp visiem minētajiem kritērijiem, ievērojami pārspējot tādus faktorus kā produktu klāsta plašums (35%) un piegādātāja reputācija (26%).
Lai gan cena joprojām ir galvenā iepirkumu vadītāju problēma, gandrīz divas trešdaļas aptaujāto uzņēmumu sacīja, ka ir atvērti idejai maksāt vairāk par videi draudzīgu produktu.
Antalis klienti, pērkot iepakojuma produktus, jau apsver virkni vides jautājumu. Vidēji aptaujātais klients visās trīs valstīs izmantoja vairāk nekā piecus ar vidi saistītus kritērijus, lai informētu par pirkuma izdevīgumu. Visbiežāk minētie faktori bija atkritumu samazināšana (63%), produktu pārstrādājamība (60%) un otrreizējo materiālu izmantošana (54%). Augstu vērtējumu ieguva arī atjaunojamo materiālu izmantošana (49%) un neatjaunojamo materiālu, piemēram, plastmasas, izmantošanas samazināšana (44%).
Aptaujas respondenti arī atzīmēja pieaugošo iepakojuma produktu izcelsmes nozīmi. 52% teica, ka uzskata šo jautājumu par svarīgu vai ļoti svarīgu šodien, un 68% teica, ka viņi gaida, ka tas nākotnē būs vēl svarīgāks. Uzņēmumi, kuriem ir KSA politika, šo problēmu uzskatīja par lielāku problēmu nekā tie, kuriem tās nebija.
Iepakojuma produktu patērētāji Eiropā nopietni uztver vides problēmas. Tas ir skaidrs, ņemot vērā to uzņēmumu skaitu, kuriem ir vai tiek izstrādāta KSA politika, un to skaitu, kas regulāri izmanto vides kritērijus, pieņemot lēmumus par pirkumiem. Tomēr šo uzņēmumu izvēle noteikti ir konkurences tirgus kontekstā.
Viņi var uzskatīt, ka videi draudzīgums ir svarīgs faktors savos lēmumos, taču izmaksas, visticamāk, joprojām būs galvenais apsvērums. Videi draudzīgiem iepakojuma risinājumiem jābūt arī ekonomiskiem.
Virginie Mallet, Antalis EMEA Packaging Mārketinga Direktore:
"Šis pētījums parāda, ka uzņēmumi jau ir iesaistījušies vides problēmu risināšanā un turpinās to darīt, un tas ir labi. Kā vadošais iepakojuma risinājumu izplatītājs Eiropā mēs esam izvirzījuši vidi mūsu stratēģijas centrā un esam apņēmušies apmierināt mūsu klientu vajadzības attiecībā uz ilgtspējību, jo īpaši viņu lielās cerības attiecībā uz pāreju uz labāku un uzlabotu aprites ekonomiku. Tāpēc mēs piešķiram prioritāti FSC vai PEFC sertificētiem materiāliem un esam izveidojuši Antrak platformu, lai stiprinātu mūsu piegādes ķēdes izsekojamību un atbildību, vienmēr dodot priekšroku pārstrādājamam iepakojumam”.